Kādas koku sugas labāk audzēt dažādu tipu meža zemēs?

Publicēts 17/06/2024
Jaunaudzes

Dažādu koku sugu audzēšanas ienākumi un piemērotība augsnes tipiem un mitruma apstākļiem

Latvijas mežu atjaunošanai un ieaudzēšanai var izmantot koku sugas, kas minētas Ministru Kabineta (MK) noteikumu Nr. 308 pielikumā. Tajā ietvertās koku sugas piemērotas dažādiem augsnes tipiem un mitruma apstākļiem, nodrošinot meža īpašniekiem informāciju par labākajām praksēm meža audzēšanā.

    Izmantotās koku sugas

    Minētās sugas ir gan pašmāju, gan atsevišķas introducētās koku sugas, piemēram, sarkanais ozols, Eiropas dižskābardis, lapegles, ievestās apšu un papeļu sugas, kā arī saldais ķirsis. Šīs sugas ir pārbaudītas ilglaicīgos izmēģinājumu stādījumos Latvijā, un to piemērotība ir apstiprināta. Piemēram, rūpnieciski tiek audzēts apšu hibrīds, kurš iegūts, krustojot Amerikas apsi un parasto (Eiropas) apsi. Dabā var sastapt arī hibrīdus, kas radušies, sakrustojoties melnalksnim un baltalksnim.

    Koku sugas nosaukums latviešu valodā un latīņu valodā:

    1. Parastā priede (Pinus sylvestris L.)
    2. Parastā egle (Picea abies (L.) Karst.)
    3. Kārpainais bērzs (Betula pendula Roth.)
    4. Pūkainais bērzs (Betula pubescens Ehrh.)
    5. Parastā apse (Populus tremula L.)
    6. Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)
    7. Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)
    8. Parastais ozols (Quercus robur L.)
    9. Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)
    10. Parastā kļava (Acer platanoides L.)
    11. Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)
    12. Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)
    13. Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench.)
    14. Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)
    15. Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica L.)
    16. Saldais ķirsis (Prunus avium (L.) L.)
    17. Vītolu sugas (Salix spp.)
    18. Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)
    19. Lapegļu sugas un to hibrīdi (Larix spp.)
    20. Citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi (Populus spp.)
    21. Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)
    22. Alkšņu hibrīdi (Alnus spp.)

    Koku sugu elastība

    Lielākā daļa pašmāju koku sugu ir elastīgas un spēj augt dažādos apstākļos. Izņēmumi ir ļoti nabadzīgas smilšainas augsnes, kur var augt tikai priede, un slapjas kūdras augsnes, kurās aug melnalksnis vai purva bērzs. MK noteikumi Nr. 308 nosaka meža tipus, kuros meža atjaunošanai izmantojama tikai priede, nodrošinot vismaz 80% no kokaudzes sastāva šai sugai.

    Meža tipi un koku sugu izvēle

    Dažādos meža tipos var audzēt jebkuru no noteikumu pielikumā minētajām koku sugām, taču ne visur tās augs vienlīdz labi un veidos kvalitatīvu kokaudzi. Priede labi aug nabadzīgos meža tipos, bet auglīgākos mežos izaugs zaraina un nekvalitatīva. Damaksnī vislabāk aug skuju koku meži, kamēr vērī un gāršā labi aug gan egle un bērzs, gan dažādi lapu koki. Pārmitros mežos priede aug nabadzīgākajos tipos, bet slapjajos damaksņos var audzēt arī egli un lapu kokus.

    Koku sugu izvēle mitros apstākļos

    Mežos slapjās kūdras augsnēs piemēroto koku sugu izvēle nav tik plaša kā minerālaugsnēs vai meliorētos mežos. Purvājā var augt priede vai purva bērzs, niedrājā arī egle. Dumbrājā un liekņā kokaudzi veidos melnalksnis un purva bērzs. Meliorētajos meža tipos (viršu, mētru āreņi un kūdreņi) audzējama tikai priede. Vidēji auglīgos šaurlapju āreņos un kūdreņos var audzēt gan skuju kokus, gan lapu kokus.

    Meža ierīkošana lauksaimniecības zemē

    Ierīkojot mežu lauksaimniecības zemē, platība pēc ierīkošanas tiek klasificēta atbilstoši meža tipoloģijas principiem, ņemot vērā augsnes sastāvu, auglību un meliorācijas sistēmas. Koku sugām svarīgas ir arī citas augšanas apstākļu pazīmes, piemēram, augsnes sastāvs, pH līmenis, aerācija un apgaismojums.

    Reproduktīvais materiāls

    Meža reproduktīvajam materiālam (sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas) nepieciešams Valsts meža dienesta (VMD) izsniegts sertifikāts. Likums nosaka, ka meža atjaunošanā un ieaudzēšanā drīkst izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes materiālu.

    Meža atjaunošanas termiņi

    Ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežs atjaunojams noteiktos termiņos atkarībā no meža tipa: piecu kalendāra gadu laikā sauszemes meža tipos un desmit kalendāra gadu laikā slapjos meža tipos.

    Šī mājas lapa izmanto sīkdatnes, lai nodrošinātu jums kvalitatīvu un atbilstošu saturu.

    Privātuma politika